Traditiones, 40-3, 2011, 157–168

Objavil stanka, dne Fri, 14/06/2013 - 10:10.

DOI: 10.3986/Traditio2011400311          (PDF )

Naslov/Title
International Cooperation: Anna Bērzkalne

Avtorica/Author
Rita Treija

Izvleček
Sodelovanje med poklicnimi raziskovalci folklore je pomembno vprašanje v zgodovini discipline. V 20. in 30. letih 20. stoletja je bila v Latviji v mednarodnih stikih najopaznejša Anna Bērzkalne (1891–1956). Bila je predstavnica zgodovinsko-geografske metode v latvijski folkloristiki. Anna Bērzkalne je latvijsko folklorno izročilo z navdušenjem posredovala tujim raziskovalcem, prav tako pa je bila tudi sama deležna podpore pri svojem raziskovanju.

Abstract
Cooperation among professional folklore researchers is a considerable issue for the history of the discipline. In the 1920s and 1930s, the most noteworthy Latvian partner in the then existing international collaboration network was Anna Bērzkalne (1891–1956). She was a representative of the historic-geographical method in Latvian folkloristics. Anna Bērzkalne was very enthusiastic about providing Latvian folklore materials to researchers abroad. She in return also received support to her studies and research.

Ključne besede
Anna Bērzkalne, latvijska folkloristika, zgodovina mednarodne folkloristike

Keywords
Anna Bērzkalne, Latvian folkloristics, history of international folkloristics

Viri/References
Aarne, Antti
1921 Par pasaku pētīšanu. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 9: 942–952.

Andersons, Valters
1925 Par latviešu iespaidu igauņu vecākā daiļliteratūrā. Latvju Grāmata 6: 426–437.

Bērzkalne, Anna
1925 Latviešu folkloras krātuve. Rīga: Latviešu folkloras krātuve.
1926a Gada pārskats par igauņu filoloģiju un vēsturi. Latvju Grāmata 4: 285–287.
1926b Igauņu tautas dziesmas. Latvju Grāmata 5: 329–335.
1926c Igauņu un somu folkloristiskais darbs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1: 46–54.
1927 Mēmie pagasti. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 12: 538–539.
1928 Ievērojama svētku velte. Latvju Grāmata 2: 121–124.
1930 Tautas dzeja un literatūra. Latvju Grāmata 2: 75–77.
1931 Somu literatūras biedrības simtsgadu pastāvēšanas svētki. Latvju Grāmata 3: 106–110.
1935 Somu eps Kalevala. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 3: 258–263.
1937 Pamatjēdzieni par tautas dzeju. Rīga: D. Zeltiņš.
1938 Typenverzeichnis lettischer Volksromanzen in der Sammlung Kr. Barons’ Latvju Dainas. Helsinki: Suomalainen Tiedeakatemia (Folklore Fellows Communications; No. 123).
1942 Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Rīga: Latvju Grāmata.

Bula, Dace
2006 Cita folkloristika. Karogs 4: 58–70.

Dundes, Alan (ed.)
1999 International Folkloristics: Classic Contributions by the Founders of Folklore. Lanham [etc.]: Rowman & Littlefield Publishers, Inc.

Krohn, Kaarle
1930 Kaarle Krohna Somu buramvārdi Latvijā. Latvju Grāmata 1: 43–48.

Loorits, Oskar
1926–1928 Liivi rahva usund. Bd. 1–3. Tartu.

Tedre, Ülo
1995 About the Life and Work of an Eccentric. In: Koiva, Mare, and Kai Vassiljeva (eds.), Folk Belief Today. Tartu: Estonian Academy of Sciences, Institute of the Estonian Language & Estonian Museum of Literature, 457–468.

Wolf-Knuts, Ulrika
2010 A history of folkloristics. Folklore Fellows’ Network 38: 2–7.

Västrik, Ergo-Hart
2005 Oskar Loorits: Byzantine Cultural Relations and Practical Application of Folklore Archives. In: Kuutma, Kristin, and Tiiu Jaago (eds.), Studies in Estonian Folkloristics and Ethnology: A Reader and Reflexive History, 203–215.

KM EKLA , f. 175 The Estonian Cultural History Archives, The Estonian Literary Museum, Oskar Loorits’ fund.

LUAB R Annas Bērzkalnes f. 3–8; 12, 2; 13,14. The Academic Library of the University of Latvia, the Department of Manuscripts and Rare Books, Anna Bērzkalne’s fund.